RASMAS FREIMANES
VIDEO DIENASGRĀMATA
PORTĀLĀ WWW.PLATFORMA.LV
UN MŪSU MĀJAS LAPĀ 
SKATIES ŠEIT...


RASMA FREIMANE

TECH MUSIC SCHOOLS,
LMK TV un LINKTURS
konkursa uzvarētāja



Dienasgrāmata, 2009. g. oktobris

Sajūsmas pilna esmu Londonā jau divus mēnešus, pateicoties brīnišķīgajai iespējai, ko man deva Tech Music Schools, Latvijas Mūzikas kanāla un mācību centra „Linkturs” kopīgais projekts. Atklāti sakot, nekad iepriekš nebiju pievērsusi uzmanību informācijai par konkursiem. Lielākoties slinkuma dēļ. Slinkums ir tas, kas mūs stādina un neļauj virzīties uz priekšu. Mūsu dzīvēs ir bijušas tik daudz garām palaistas iespējas un pie visa vainīgs ir slinkums. Tā ir bijis arī ar mani.

Informāciju par konkursu uzzināju savā augstskolā RPIVA, kurā bija izlikts plakāts par šo konkursu. Uzlūkojot šo plakātu, pie sevis nodomāju – cik gan laimīgs būs tas cilvēks, kurš uzvarēs. Es līdz pēdējai dienai nebiju pārliecināta par sevi - kādas dziesmas izvēlēties, kā uzvesties, ko runāt, bet tomēr riskēju. Lielu paldies man ir jāsaka saviem draugiem, kuri mani iedvesmoja un bija kopā ar mani gan fiziski, gan morāli. Godīgi sakot, biju jau iepriekš domājusi par studijām ārzemēs, bet nebiju gaidījusi, ka tas notiks jau šogad – tik ātri un vienkārši :)

Londonā esmu apmetusies netālu no skolas, jaukā dzīvoklītī – 20 minūtes ar autobusu un esmu jau pareizajā vietā – Tech Music Schools. Paldies Dievam, ka man blakus ir viens tiešām pazīstams cilvēks – mana bērnības draudzene.

Esmu ļoti apmierināta ar kursa programmu. Tā ir tieši tāda, kādu es biju vēlējusies un sapņojusi. Pirmo mēnesi bija grūti, jo bija jāpierod pie tā, ka viss notiek angļu valodā. Valodas šokam nāk klāt vēl dažādi akcenti un izruna. Tomēr draudzīgie skolotāji un kursabiedri neļauj man atpalikt no programmas ne soli. Neviens mani neatstāj, nesaprotot kaut ko līdz galam. Tas mani ļoti priecē. Protams, vislabāk es jūtos, kad man, bez citu cilvēku palīdzības, viss ir skaidrs.

Sajūta ir neaprakstāma, kad tu celies no rīta un ar prieku dodies uz skolu. Neatceros, kad pedējo reizi es jutu kaut ko tamlīdzīgu. Nav nekā labāka, kā darīt un mācīties to, kas tevi tiešām interesē un pret ko tu neesi vienaldzīgs.

Mani sajūsmina fakts, ka viss ir ļoti labi noorganizēts: mācību materiāli, studiju plāns, dažādi ārpusskolas pasākumi un koncerti. Jūtams „draiviņš”, nepārtraukta darbība.
Pats galvenais, ka šī skola tiešām ir ieinteresēta studentu izaugsmē. Katru dienu es saņemu neskaitāmas vēstules par tuvākajiem notikumiem - par dažādām grupām, kuras meklē dziedātājus, kā arī par dažādiem darba sesiju piedāvājumiem. Man nevajag nekur tālu iet, lai atrastu kaut kādu ārpusskolas darbu. Atveru e-pastu un tur viss jau gatavs mani gaida :)  Nevaru nepieminēt meistarklases, kuras ir bezmaksas un kuras dod tik daudz jaunu informāciju.

Esmu pārsteigta, ka stundās skolotāji vienmēr atrod laiku katram studentam individuāli, dodot konkrētus uzdevumus un mājasdarbus. Es mīlu visas stundas. Godīgi, pedagogi ir tik individuāli, no katra var paņemt kaut ko savu. Tas ir brīnišķīgi.

Es nevaru nepieminēt manu mīļāko stundu - Stili. Visa grupa (starpcitu, jā, esam sadalīti grupās pa 12 cilvēkiem) sagatavo 1 dziesmu nedēļā (dziesma ir studiju grāmatā), un katru otrdienu mēs prezentējam dziesmu skolotājai un kursabiedriem. Pirms dziedāšanas mēs izrunājam konkrētā stila raksturīgākās pazīmes un tad dodamies pie mikrofona. Šī stunda man patīk ar to, ka pēc tā, kad esmu nodziedājusi, skolotāja uzreiz sniedz mutisku vērtējumu, stāstot  par konkrētās tehnikas noslēpumiem, sniedzot padomus un konkrētus uzdevumus. Tieši uzreiz pēc novērtējuma tiek dota otra iespēja dziedāt šo dziesmu. Pats foršākais ir rezultāts, kurš ir acīmredzams. Es mīlu šo stundu, jo viss, ko saka skolotāja tiešām nostrādā un rezultātu neviens neapsola pēc nedēļas, tas ir redzams uzreiz.

Ir patīkami, ka pedagogi ir ieinteresēti katrā studentā un viņi dara savu darbu uz visiem 100%. Visgrūtāk man iet ar dziesmu rakstīšanu. Ir grūti rakstīt dziesmu vārdus citā valodā. Bet es cenšos un daru, ko varu! Mūzika un Teorija - Teorijas  stundas tā arī paliek teorijas stundas. Tur neviens neko jaunu nevar izdomāt! Vienīgais es apbrīnoju, ka skolotāji atrod veidu, kā izskaidrot grūtas lietas pārtaisot tās par vienkāršām.

Ir pagājuši tikai 2 mēneši, bet liekas, ka esmu šeit jau gadu :) Visas stundas ir tik piesātinātas un jā... "garšīgas"  :) Rezultāts un profesionālās izmaiņas jau ir acīmredzamas! Paldies par šo jauko iespēju mācīties. Es izbaudu katru dienu :)

Uz tikšanos...

Rasma


Dienasgrāmata, 2009. g. novembris

Sveiki, sveiki!

Lūk arī pagājis otrais mēnesis. Eksāmeni tuvojas. Bailes? Nekādā gadījumā. No kā? :) Es cenšos visās stundās uzsūkt informāciju uz 100%. Tā kā par eksāmeniem neuztraucos. Iespējams bišķiņ! :) Visvairāk raizējos par Dziesmu rakstīšanu. Lielais mājasdarbs, tas ir pavisam kaut kas jauns priekš manis. Nekad neesmu rakstījusi meldiņu - melodiju konkrētai lirikai. Pie tam angļu valodā.

Šajā otrajā dienasgrāmatā nevaru nepieminēt manus jaukos kaimiņus. Viņi ir no Austrālijas. Muzikanti :) Kad biju sākusi raizēties par to, kā gatavot mājasdarbus bez klavierēm, kaimiņi atrisināja manu problēmu ļoti ātri. Tieši dienā, kad biju sākusi meklēt kādu sintezatoriņu internetā, kaimiņš Alex pārnāca mājās ar kārtīgu un lielu sintezatoru. Neesmu iztērējusi ne penija, lai tiktu pie šī tik ļoti noderīgā instrumenta.

Dažkārt sanāk arī tā, ka esmu tik pārgurusi, ka pat, ja ļoti gribās paspēlēt vai padziedāt, rokas neceļās.

Kā jau iepriekš pieminēju, viena no manām mīļakajām stundām ir Dzīvās uzstāšanās nodarbības. Katru nedēļu jauna dziesma, dzīvā grupa, skatuve. Kas var būt labāks! Bet tomēr ir kaut kas labāks :)

Tika izsludināts, ka vislabākais no 1. semestra LPW dalībniekiem uztāsies Redback krodziņā. Pārnākot no starpbrīža, mani kursabiedri sajūsmināti sauca mani, teica, ka esmu sarakstā. Sākumā nenoticēju, bet pēc tam pārbaudīju un tiešām atradu savu vārdu vokālistu sadaļā. Uzstājos ar Etha James dziesmu "Take what he's got". Iepriekš nebiju iedomājusies sevi dziedot šāda stila dziesmas. Bet tādēļ arī esmu iemīlējusies šīs skolas programmā - tā dod iespēju izmēģināt sevi dažādos stilos. Koncertā mani pavadīja mani 3 kursabiedri, labi un mīļi draugi, kurus es piesaistīju kā bekvokālu. Šī bija mana pirmā lielā uzstāšanās Londonas apkārtnē. Tā vakara laikā bija iespēja noklausīties dažādus studentus un iepazīt tuvāk, ko es centos arī arīt. Atklāju, ka skolā mācās viena krieviski runājoša meitene, tagad starpbrīžos ātri krievu valodā sarunājamies par aktuālajiem notikumiem.

Godīgi sakot, novembris beigās izrādījās notikumu pilns mēnesis. Esmu paspējusi pabūt Latvijā 3 dienas. Biju atbraukusi uzstāties manas baznīcas dzimšanas dienas konferencē. Bija patīkami, ka bija cilvēki, kuri atzīmēja rezultātus profesonālajā jomā. Ja rezultāts ir acīmredzams pēc 2 mēnešiem, bailes pat padomāt, kas sekos tālāk.

Gribētu izteikt lielu paldies un izrādīt cieņu savai balss nostādīšanas pasniedzējai Alenai. Viņa, klausoties balsi, kā dakteris ar datora palīdzību redz pilnīgi visu. Alena uzdod konkrētus uzdevumus, mājasdarbus, lai novērstu konkrētas problēmas manā balsī. Negribu lielīties, bet visu, ko viņa ir uzdevusi, esmu izmēģinājusi mājās. To var apstiprināt mani draugi, kuri no malas dzirdēja manas jocīgās iedziedāšanās, kā arī ir pamanījuši izmaiņas manā balsī, mans balss diapazons ir kļuvis plašāks.

Godīgi sakot, jāsāk gatavoties eksāmeniem, pirms Ziemassvētkiem jāsaņemās kārtīgi. Ziemassvētkos palieku Londonā. Toties visa mana ģimene – mamma, tētis, 2 brāļi un māsa brauc apciemot mani! :)

Esmu bezgala priecīga, centīšos uzkrāt daudz spēka pirms otrā semestra. Es izbaudu katru dienu savā skolā! Ir brīnišķīgi sajust radošu gaisotni un mūziku sev apkārt! Novēlu visiem brīnišķīgas brīvdienas, daudz dāvanu un mīlestības. Bet galvenais saprast to, ka tu atrodies pareizajā vietā. Šeit - esmu par sevi pārliecināta. Es atrodos pareizajā vietā! Skolotājiem novēlu jaunus spēkus un vēl lielāku pacietību!

Rasma




Dienasgrāmata, 2009. g. decembris

LAIMĪGU JAUNO GADU visiem, kuri lasa šo dienasgrāmatu!

Decembris ir aizritējis un tas ir bijis ļoti aizņemts un noslogots mēnesis. Man, kā arī pārējiem studentiem, bija jādomā par eksāmeniem un jāgatavojas tiem. Tam visam pa vidu Ziemassvētki – jāsarūpē dāvanas mīļajiem. Tik daudz kas bija jāpaveic! Tomēr es domāju, ka es tiku ar visu galā ļoti labi!

Pirmā semestra beigās man bija jānoliek kopsummā 11 eksāmeni. Lai gan tas izklausās daudz, es tiku ar to visu galā daudz vieglāk nekā biju domājusi. Arī mani kursabiedri neizrādīja īpašu satraukumu par eksāmeniem. Tas nozīmēja tikai vienu – laba aura visapkārt. Mēs sēdējām gaiteņos pie eksāmenu kabinetiem, smējāmies un jokojāmies. Atklāti sakot, tas man ļoti palīdzēja, jo atceros, ka Latvijā eksāmenu sesijas laiks bija stresa un uztraukuma pilns. Tā kā, liels PALDIES maniem kursabiedriem, kuri pierādīja, ka eksāmenu sesija nav nekas traks, un palīdzēja man tikt ar to visu galā.

Pirmo reizi mūžā eksāmenu laikā es pilnībā izpratu to, ko es daru un ko no manis prasa. Es biju ļoti labi sagatavojusies. Diemžēļ eksāmenu atzīmes es uzzināšu tikai otrā semestra beigās. Vislielākā interese man ir par manu Skatuves mākslas eksāmenu. Šim eksāmenam mums bija jāsagatavo viena dziesma (es izvēlējos The Police “Every Breath You Take”). Vokālais izpildījums nebija vienīgais uzdevums. Mums bija jāatrāda viss, ko mums mūsu pasniedzējs William Lester mācīja pirmajā semestrī – acu kontakts, ķermeņa valoda un daudzi citi aspekti. Vēl mani ļoti interesē mani panākumi, manuprāt, pašā grūtākajā eksāmenā – Dziesmu rakstīšanā. Es ļoti ceru, ka mans pasniedzējs Yak Bondy par mani apžēlosies :) Kā nekā esmu ārvalstu studente. Esmu par sevi pārliecināta arī Taustiņu eksāmenā. Esmu to nolikusi labi! Tas lielākoties ir pateicoties manam istabas biedram Aleksam, kurš ļāva man izmantot viņa taustiņinstrumentus, lai trenētos.  Vēl man ļoti patika Ansambļa eksāmens. Šajā eksāmenā mums bija jādzied izvēlētā dziesma tikai harmonijās, tas nozīmē tikai bekvokālu. Es pievienojos diviem saviem kursabiedriem un mēs izvēlējāmies dziedāt Alicia Keys dziesmu “Fallin”. Šī ir ļoti grūta dziesma, bet mēs to paveicām labi, jo bijām daudz mēģinājuši. Mēs pat atstrādājām kustības - ierakstījām sevi video. Ļoti interesants šķita arī eksāmens mūzikas tehnoloģijās. Ļoti interesē, kā man ir veicies ar pirmo reizi komponēto mūziku ar datora palīdzību. Uz doto mirkli esmu aizrāvusies ar Pavadījuma semināriem (Accompaniment Workshop). Tagad, tiklīdz es redzu klavieres, es droši sēžos klāt un dziedu dziesmu “Easy”. Tas ir tiešām fantastiski, jo Latvijā man blakus vienmēr bija mana draudzene, kura man spēlēja pavadījumu uz klavierēm. Tādēļ man viņas ļoti pietrūka līdz šim brīdim, kad esmu iemācījusies spēlēt pati sev pavadījumu.

Es vēl gribētu pieminēt vienu ļoti interesantu lekciju, kas mums bija decembrī – Studijas klase. Katrs no mums iejutās skaņu inženiera ādā, bet pats galvenais, mēs katrs ierakstījām vienu dziesmu. Mēs varējām izvēlēties dziesmas no skaņu ierakstu studijas kataloga. Es izvēlējos Vanessa Carlton “Thousand miles”.

Decembra mēnesis man bija jaunu iespaidu un notikumu pilns. Mana ģimene bija atbraukusi mani apciemot Ziemassvētkos. Man bija pat jāiejūtas aukles ādā savai jaunākajai māsai, brālim un māsīcai. Atrodoties šeit Londonā, biju jau noilgojusies pēc šīm nodarbēm. Es viņus visus tik ļoti mīlu! Mēs visu dienu spēlējāmies un interesanti pavadījām laiku. Jauno gadu es sagaidīju lūkojoties krāšņā salūtā. Atklāti sakot, šīs nav pirmās Jaunā gada svinības Londonā.

Es tiešām ticu, ka 2010. gads man atnesīs daudz ko interesantu un daudzsološu. Es pat sarakstīju uz lapiņas visu, ko vēlētos jaunajā gadā, visu, ko vēlētos izmainīt un to, ko vēlētos atstāt vecajā gadā. Un es ticu, ka tas viss piepildīsies :) Katram no mums ir jānotic saviem sapņiem, pat ja tie uz doto mirkli šķiet nereāli. Es vēlētos atstāt sev aiz muguras visas bailes un droši ķerties klāt pie pašiem pārdrošākajiem plāniem.

Es būšu vienmēr pateicīga VocalTech par šo iespēju, jo laiks, ko es šeit pavadu ir pats interesantākais un labākais manā mūžā. Es esmu apzinājusies, cik labā un neparastā skolā esmu nonākusi. Es vēlētos pateikties visiem pasniedzējiem par izturību un to, ko viņi mums dod, lai mēs attīstītu sevi ik katru minūti, ik katru stundu. Novēlu Jums visiem laimīgu un mīlestības pilnu Jauno gadu! Lai Dievs jūs svētī!

Rasma

Dienasgrāmata, 2010. g. janvāris

Pirmais trimestris ir noslēdzies! Labs darbiņš, kas padarīts! Tas attiecas gan uz mani, gan maniem grupas biedriem.  Laiks rit tik ātri un mums ir tik daudz kas interesants un aizraujošs darāms ik mirkli – jauni, interesanti mājas darbi un prakstiskās nodarbības. Varu jau apgalvot, ka tas, ko darījām pirmajā trimestrī atšķiras no tā, ko darām un darīsim otrajā trimestrī. Pasniedzēju attieksme ir daudz nopietnāka, maz laika atliek jokiem, jo ļoti daudz kas darāms. Pēdējās nedēļas man nav bijušas vieglas, jo bija grūti atsākt mācības pēc Ziemassvētku brīvdienām.

Brīvdienu laikā man bija nozīmīgs notikums – mana 20 gadu jubileja. Esmu izaugusi no tīņu gadiem! Tas mani nedaudz biedē, jo tā vien liekas, ka vakar svinēju savu 15 gadu jubileju un nu jau man apritēja 20! Pats interesantākais ir tas, ka tolaik man pat sapņos nerādījās, ka 20 gados es mācīšos ārzemēs savu mīļāko priekšmetu. Noteikti varu apgalvot, ka esmu ļoti apmierināta ar to, kur pašlaik atrodos un ko daru.

Brīvdienu laikā es paspēju ļoti noilgoties pēc saviem kursabiedriem un biju ļoti laimīga viņus atkal sastapt pēc brīvdienām.  Daži no maniem kursabiedriem bija paņēmuši tikai 3 mēnešu kursus, līdz ar to šajā semestrī es viņus vairs neredzēšu.  Manu kursabiedru vidū aktuālākā tēma ir Jaunā gada svinību aprunāšana un ko kurš ir dāvinājis tuviniekiem.

Vissvarīgākā lieta, kas līdz šim ir notikusi, ir vidējās atzīmes saņemšana. Mana vidējā atzīme ir 75 % (no 100% iespējamajiem). Es uzskatu, ka tas ir ļoti labs starts. Bet līdz ar to, es nedrīkstu palaisties slinkumā, jo vēlos šo rezultātu uzlabot.

Pirmajā trimestrī  es ļoti lielu uzmanību pievērsu tādiem priekšmetiem kā Klausīšanās, Teorija un Lasīšana no notīm. Kā pierādījums ir manas atzīmes šajos priekšmetos – attiecīgi 84%, 96% un 96%. Kā jau esmu minējusi iepriekšējās dienasgrāmatās, visgrūtākais priekšmets man likās Dziesmu rakstīšana. Tā kā es ar dziesmu rakstīšanu nekad nebiju nodarbojusies, tas man bija īsts izaicinājums – rakstīt melodiju un tekstus (ne dzimtajā valodā) bija grūti. Ne vienmēr es saņēmu tās pašas labākās atsauksmes par saviem darbiem. Tādēļ biju ļoti pārsteigta izdzirdot pēdējo vērtējumu – mana pasniedzēja atzina manu sarakstīto dziesmu kā “uz balvu pretendējošu”. Tagad jūtos iedvesmas pilna rakstīt vairāk dziesmas.

Mūzikas tehnoloģijas bija ļoti interesants un aizraujošs priekšmets, tajā pašā laikā, tāpat kā Dziesmu rakstīšanas priekšmetā, man bija grūtības ar mūzikas programmēšanu. Mana vidējā trimestra atzīme ir 65%. Es, protams, vēlētos, lai atzīme būtu augstāka, bet līdztekus esmu pārliecināta, ka darīju visu, kas vien bija manos spēkos, lai apgūtu šo, man nepazīstamo, sfēru. Kad raugos uz to, kas mums būs jādara otrajā trimestrī, man aizraujas elpa! Mums būs jāieraksta radio džingls – 30-40 sekundes garš. Izprast, kā tieši jāpasniedz ir reklamējamais produkts un izteikt to mūzikā būs grūti. Piemēram, uz papīra, ja vēlies aprakstīt aukstumu, vari ņemt palīgā krāsas – zilu vai baltu. Bet kā lai to parāda mūzikā? Neskatoties uz to, man ir ļoti interesanti, kāds būs gala iznākums.

Skatuves mākslas priekšmetā šogad arī ies grūtāk. Mums ir jāsadalās pāros un būs jāuzstājas duetā. Man nekad nav šķitis grūti dziedāt duetā, jo esmu to jau darījusi. Tikai ir viena nianse – pārsvarā tās ir bijušas lēnās dziesmas. Taču mums ir jāizvēlas kaut kas vidēji ātrā vai ātrā tempā. Kopā ar savu dueta partneri Soraya esam izvēlējušās ABBA “Dancing Queen”. Pagaidām nevaru iedomāties sevi dziedot ABBA dziesmas, tā kā nākamajā dienasgrāmatā man būs daudz kas stāstāms.

Tieši pirms dienasgrāmatas rakstīšanas, mums bija Pavadījuma seminārs. Tā laikā mums bija jādzied dziesma un pašam jāspēlē pavadījums. Manā gadījumā tā bija “Killing me softly” dziesma. Pagājušajā trimestrī mums bija vienkārši jādzied un jāspēlē pavadījums. Šajā semestrī mums, spēlējot pavadījumu, ir jāizmanto arī pedālis. Tas ir daudz grūtāk. Savukārt Dzīvās uzstāšanās semināros mēs tagad apskatam regeja stilu. Mēs nekad neesam šo stilu dziedājuši, bet vienu varu  teikt droši – kaut kas man šajā stilā aizrauj!

Tātad uz doto brīdi esmu aizņemta, mēģinot īstenot savus jaunā gada plānus. Ir pienācis laiks sākt pielietot visu, ko esmu līdz šim iemācījusies. Un ir vēl kāds patīkams fakts – esmu apradusi ar Londonu, brīžiem pat liekas, ka es šeit iederos :)

Vēlos novēlēt visiem Tech Music Schools studentiem veiksmi! Es ceru, ka mēs visi esam kaut kā liela un īpaša priekšā.

Vislabākie vēlējumi,

Rasma

Dienasgrāmata, 2010. g. februāris

Sveiki visiem,
 
Februāris bija patiešām ļoti īss mēnesis. Februāris tāpat jau ir īsākais mēnesis gadā, bet, ja papildus tev ir ļoti daudz darāmā, tad tas liekas pavisam īss. Es pieminēju faktu, ka ir daudz darāmā un tā tas patiešām te – Tech Music Schools - arī ir. Otrais trimestris kļūst par īstu izaicinājumu. Ir ļoti daudz mājas darbu un papildus projektu. Tas ir interesanti, jo padara katru dienu atšķirīgu.

Ansambļa nodarbībās mums ir dots uzdevums uzrakstīt katram savas harmonijas, kuras mums ir jāiemāca klasei 5 minūšu laikā. Skan neiespējami, vai ne? Bet es ceru, ka tikšu galā ar šo uzdevumu.
 
Dziesmas komponēšanas nodarbībās mana dziesma ir “Crying for me”. Šai dziesmai man vēl nav sarakstīti vārdi, es centīšos to izdarīt pēc iespējas ātrāk.
 
Šajā trimestrī Dzīvās uzstāšanās semināros patiesi pārbaudīju savu izturību un iemaņas. Uz doto brīdi es mēģinu iemācīties vārdus Christina Aguilera dziesmai “Fighter”. Jāatzīmē, ka tas nemaz nav tik viegli. Dziesma ir ļoti emocionāla un spēcīga, līdz ar to dziesmu ir grūti izpildīt.

Skatuves mākslas nodarbībās mēs tagad gatavojam dziesmu, kas ir jāizpilda, izmantojot īpašu skatuves tehniku. Tāpat arī ir jāsarunā cilvēki, kas dziedās bekvokālu.

William Lester, mūsu Skatuves mākslas pasniedzējs, ir pats jaukākais cilvēks, kuru es jebkad esmu satikusi. Pirmā trimestra laikā mēs skatuves tehnikai nepievērsām lielu vērību. Tomēr šajā trimestrī Vils mums ir palīdzējis iegūt pārliecību par saviem spēkiem un izmantot tādus paņēmienus, kā acu kontakts, kas palīdz uzlabot uzstāšanās kvalitāti.

Esmu atklājusi interesantu lietu – augsti papēži palīdz man iejusties skatuves tēlā. Lai gan jāatklāj, ka uzstāties augstos papēžos nav nemaz tik viegli kā izskatās.

Es jau iepriekšējā dienasgrāmatā rakstīju par mūsu uzdevumu Mūzikas tehnoloģiju nodarbībās. Mums bija jāsagatavo un jāieraksta radio džingls. Tam bija jābūt 30-45 sekundes garam. Izmantotajai mūzikai bija jābūt atbilstošai reklamējamajam produktam.

Sākumā man bija ļoti grūti izvēlēties reklamējamo produktu. Bet vienu vakaru es ieskatījos savā somā, kurā atradās mans sporta zāles tērps, un man prātā iešāvās ideja – kādēļ gan nereklamēt savu jauno hobiju!

Visu mūziku es programmēju pati un ierakstīju pa virsu balsi. Balss ierakstā man palīdzēja mans grupas biedrs. Es ceru, ka saņemšu labu novērtējumu par Virgin Active sporta zāles reklāmu.

Pavadījuma semināru nodarbības šajā trimestrī ir diezgan emocionālas. Mums ir jāmācās spēlēt sev pavadījumu. Man ir jāiemācās dziesma “Killing me softly”. Februāra mēnesī vislielāko daļu laika es veltīju Balss nostādīšanas nodarbībām. Dziedātājam pats gavenais ir praktizēties. Dažreiz ir ļoti grūti saņemties vokālajiem vingrinājumiem, tomēr pēc tam, kad esmu vingrinājusies, mani pārņem gandarījuma izjūta.

Katru mēnesi es jūtu, ka mana dzirde uzlabojas arvien vairāk un vairāk. Varbūt tas ir pateicoties tam, ka es ļoti daudz vingrinos. Esmu ļoti gandarīta, ka tagad varu vieglāk saklausīt akordus, intervālus un toņkārtas. Agrāk tas bija daudz grūtāk.

Teorija tagad ir diezgan grūta, un dažreiz ir grūti tikt līdzi materiālam. Mūsu pasniedzējs mēģina visu pasniegt viegli un saprotami, tomēr, lai līdz galam izprastu izņemto vielu stundās, es mājās vēlreiz visam izeju cauri.

Mana dziedāšana no notīm uzlabojas ar katru nedēļu. Tagad mēs sākam mācīties spēcīgākus ritmus. Uz doto brīdi mēs mācāmies, kā pievienot trioles mūsu vingrinājumos.

No nākamā trimestra priekšmetiem ar lielu nepacietību es gaidu nodarbības ar Iain Mackenzie. Viņa nodarbībās mēs koncentrēsimies uz džezu. Tomēr pirms aizrauties ar jaunajiem nākamā trimestra priekšmetiem, mums kopā ar grupas biedriem ir jānokārto 11 eksāmeni! Šajā trimestrī uztraukums nav tik liels, jo mēs visi zinam, ko gaidīt. Es ceru uz labām sekmēm, kas neietekmēs manus pirmā trimestra rezultātus un vidējo atzīmi 75%!

Šī mēneša beigās mani sagaida liels notikums – mana mīļā mamma brauks mani apciemot kopā ar manu jauko 6 mēnešus veco brālīti. Viņiem pievienosies arī mans 10 gadīgais brālis un mana māsa, kurai mēs, šeit Londonā, svinēsim dzimšanas dienu. Esmu ļoti priecīga, ka varēšu ieraudzīt savu mīļo ģimeni.

Visiem, it īpaši maniem grupas biedriem, veiksmi eksāmenos!

Ar sveicieniem,
Rasma

Dienasgrāmata, 2010. g. marts

Sveiki vēlreiz!

Nav labākas sajūtas par apziņu, ka viss ir kārtībā. Visi otrā semestra eksāmeni ir nokārtoti un esmu gods godam nopelnījusi sev brīvdienas Latvijā.

Otrā semestra eksāmeni bija daudz sarežģītāki nekā pirmajā semestrī, tikai šoreiz no saviem kursabiedriem iemācījos tik ļoti neuztraukties. Izdarīju visu, kas bija manos spēkos, un esmu lepna par paveikto, jo, ņemot vērā manas atzīmes, redzu, ka esmu uz pareizā ceļa. Vidusskolas laikā, es biju klases līdere, bet tagad, mācoties mūziku, es neesmu, un, ja godīgi, tad man patīk šī sajūta.

Man šķiet, ka Harmonijas un Teorijas klase šajā semestrī  bija daudz sarežģītāka, un mans rezultāts nebija tik labs, cik iepriekš, bet, kā teica mans pasniedzējs Adam Bird, mana klausīšanās eksāmena atzīme bija vislabākā visā skolā starp šī gada studentiem. Mani pat tamdēļ draugi kursā iesauca par “Dzirdes Karalieni”.

Atšķirībā no iepriekšējā gada esmu noteikti uzlabojusi savu skatuves uzstāšanās mākslu , bet man joprojām ir pie tās jāpiestrādā.
 
Eksāmens pagāja ļoti ātri un atmosfēra klasē bija diezgan saspringta; daži studenti pārģērbās, kamēr citi tanī pat laikā uzstājās – viss notika kustībā!

Biju patīkami pārsteigta par savu dziesmas rakstīšanas rezultātu, tas bija daudz labāks nekā biju gaidījusi. Diemžēl es nepavadīju tik daudz laika rakstot dziesmas vārdus, cik biju cerējusi, bet kopumā mans pasniedzējs Yak Bondy teica, ka tā bija diezgan laba. Man tas ir liels sasniegums, jo, kā jau minēju iepriekš, šī klase bija diezgan sarežģīta, jo angļu valoda nav mana dzimtā valoda un es vēl joprojām mācos. Man ļoti patika Mūzikas Tehnoloģijas eksāmens, it īpaši, kad mūsu pasniedzējs Hugh Neal atskaņoja visus mūsu radio džinglus; bija lieliski klausīties manu kursabiedru darbus. Nedomāju, ka mana skaņdarba miksējums bija veiksmīgs, bet tomēr tas bija jautrs un uzmanību piesaistošs; kas principā nozīmē, ka izpildīju uzdevuma nosacījumus. Radio reklāmai ir jābūt „lipīgai”, lai iesēstos klausītāju atmiņā. Pašlaik es vēl joprojām gaidu savu rezultātu par dziedāšanu no notīm, bet, cik es atceros, es nepielaidu nevienu kļūdu.

Stila eksāmenam es izvēlējos „Natural Woman”, ko sarakstījis Aretha Franklin. Varbūt es izvēlējos nepareizo taustiņu, bet man tomēr skanēja tīri labi. Turklāt, es sasniedzu vienu no saviem galvenajiem mērķiem, kas bija pilnveidot savu balsi, jo pirmā semestra eksāmenā es ieguvu tikai 25%, bet otrajā semestrī mans rezultāts jau bija 72%! Pavadījuma klase izrādījās daudz sarežģītāka nekā biju gaidījusi. Man pašai likās, ka mana uzstāšanās ar dziesmu „Killing me softly” bija sausa, un es jutu, ka savas emocijas biju atstājusi ārpus klases, tāpēc biju sevī mazliet vīlusies un domāju, ka tas būs redzams manā atzīmē.

Visaizraujošākais eksāmens man šķiet bija Ansamblis; eksāmena laikā man bija jākļūst par pasniedzēju saviem kursa biedriem un jāmāca viņiem mana mūzika, kas bija liels izaicinājums. Tā ir ļoti noderīga pieredze, kad visu apgūto teoriju pielieto eksāmenos.

Visbeidzot, es nevaru nobeigt rakstīt savu dienasgrāmatu nepieminot mūsu trešā semestra LPW klases; lai gan ir mazliet skumji, ka William Lester vairs nebūs mūsu pasniedzējs. Neskatoties uz to, trešais semestris ir veltīts Džezam un man vienkārši trūkst vārdu, lai izstāstītu, cik interesantas ir stundas ar pasniedzēju Ian Mackenzie (TMS vokālās nodaļas vadītājs). Mums jau bija pirmais LPW kopā ar dziesmu „Summertime” un tas ir pavisam kaut kas jauns – dziesmas garums, stils un ātrums, viss ir atkarīgs no vokālista/solista, tā ka tas ir jauki, bet es ar nepacietību gaidu mūsu nākamo nodarbību!

Ļoti gaidu savu braucienu uz Rīgu, jo varēšu satikt savus vecākus, draugus un aiziet uz savu baznīcu.

Lieldienu brīvlaikā kopā ar divām citām meitenēm no baznīcas mēs uzstāsimies ar mazu korāļu dziesmu programmu. Esmu lepna, ka varēšu parādīt savas balss uzlabojumu, kad būšu mājās – skanējums ir daudz labāks par iepriekšējo. Cilvēki noteikti pamanīs atšķirību, kad uzkāpšu uz skatuves. Man šķiet, ka tas ir lieliski, ka varu atbraukt mājās un man ir vieta, kur varu parādīt savu ieguvumu vokālajā un skatuves uzstāšanās mākslās.

Visiem novēlu neaizmirstamas Lieldienu brīvdienas, un mums visiem ir jāapkopo savi spēki, jo vēl ir atlicis tikai viens semestris, kas būs samērā viltīgs.

Svētību un mīlestību jums vēlot,

Rasma

Dienasgrāmata, 2010. g. aprīlis

Hello to everyone!

Kļūst arvien grūtāk rakstīt manas dienasgrāmatas, jo tanī brīdī es apjaušu, ka laiks skrien un ir palikuši vairs tikai divi mēneši; tas mani ļoti apbēdina. Tomēr esmu priecīga jums pastāstīt par aprīli... Un tas viss pateicoties Lieldienu brīvlaikam! 3. aprīlī es devos uz savu dzimto pilsētu Rīgu, kas ir Latvijas galvaspilsēta, lai apciemotu savu ģimeni un draugus. Man bija tik daudz plānu un par laimi es tos visus realizēju. Sākot ar zobuārsta apmeklējumu līdz pat jaunai frizūrai, ko ļoti gribēju pamainīt.  Bet mans galvenais uzdevums bija palīdzēt vectēvam saņemt vīzu uz Lielbritāniju, lai viņš varētu apciemot mani Londonā - mana tante un es, mēs ļoti mīlam šo burvīgo pilsētu.

Katra diena bija mazs pārbaudījums, jo man ļoti pietrūka māju, manu mazo brālīšu un māsas, un manas iemīļotās gultas, kurā man tik ļoti patīk gulēt. Draugi nemitīgi mudināja tikties un iet ballēties. Godīgi sakot, manā dzīvē man ir ļoti daudz īpašu cilvēku, tāpēc nevarēju gluži ņemt un ieslēgties mājās. Es tikai ceru, ka nevienu neaizvainoju, jo nespēju rast laiku pilnīgi visiem!

Izdevās pabūt jautrās ballītēs laukos ar saunu un desiņu cepšanu. Ar mammu kopā pastaigājāmies Vecrīgas šaurajās ieliņās un iedzērām kafiju, ko mēs iepriekš nekad nebijām darījušas. Mums pat izdevās atrast mazajiem auklīti, un tāpēc varējām pavadīt kopā daudz vairāk laika, kas bija lieliski. Saņēmu lielu uzmanību gan no savas ģimenes, gan draugu puses. Viņiem manis pietrūkst, un arī man viņu ļoti pietrūkst, kas ir jauki. Tas man lika justies ļoti pārliecinātai.

Es biju patiesi laimīga, kad iestrēgu Latvijā vēl uz vienu nedēļu vulkānisko izdedžu dēļ. Mūzikas jomā man vēl aizvien bija ko darīt. Lieldienu svētdienā es uzstājos savā baznīcā. Kopā ar divām meitenēm mēs dziedājām korāļus, mēs bijām izcils trio. Papildus tam es biju mazā studijā, kurā es iedziedāju un ierakstīju divas dziesmas vienam no vislabākajiem neo-soul māksliniekiem Latvijā.
 

Tagad, 4 dienas vēlāk, esmu atgriezusies skolā, kas ir lieliski, bet arī ļoti grūti, jo visi ir nedēļu man priekšā, bet es cenšos visu apgūt! Trešais semestris solās būt liels izaicinājums, bet ļoti jautrs. Nevaru noticēt, ka ir jau aprīļa beigas un tuvojas izlaidums. Mans sapnis ir uzstāties izlaiduma koncertā! Un es ticu, ka sapņi var piepildīties.

Es ceru, ka ikviens ir laimīgs un novērtē gan vietu, gan laiku, kur pašlaik atrodas. Dzīvojiet un esiet priecīgi!

 
Rasma

Dienasgrāmata, 2010. g. maijs

Sveiki,

Fakts, ka šī ir viena no manām pēdējām dienasgrāmatām, liek man justies skumji.  Tā vien liekas, ka tas bija tikai nesen, kad uzsāku mācības Tech Music Schools. Patiesībā jāatklāj ir fakts, ka tagad grupas biedru vidū valda neaprakstāma saskaņa. Varbūt tas ir tādēļ, ka visi saprot, ka mums ir atlicis vien tikai viens mēnesis. Tāpat ir jūtama pavasara atmosfēra – mīlestība un draudzība virmo gaisā.

Atklāti sakot, nebiju domājusi, ka šie pēdējie mēneši var būt tik stresaini. Eksāmeni visos priekšmetos, un gandrīz visos ir nepieciešami taustiņi, kuru man nav. Es paklausīju saviem paziņām un nopirku taustiņus Ebay, bet diemžēl šie taustiņi līdz manīm tā arī nenonāca.  Tādēļ man nācās pavadīt garas un vēlas stundas skolas auditorijās, kurās katram studentam ir indivuduāla iespēja vienatnē tikt klāt pie mūzikas instrumentiem. Maija mēnesi Tech Music Schools studenti gaida ar lielu satraukumu, jo tas ir laiks, kad paziņo tos, kuri uzstāsies lielajā izlaiduma šovā O2 Empire Shepherds Bush arēnā. Es nekautrēšos atzīt, ka uzstāties šajā izlaiduma koncertā ir mans sapnis. Par to, ka esmu viena no laimīgajiem, man paziņoja mani grupas biedri, kamēr es biju kārtējā mēģinājumā. Mans satraukums un laime bija tik liela, ka tūdaļ zvanīju savai tantei. Atlasīt dziesmas koncertam nebija viegli, jo, uzstājoties kopā ar pārējiem studentiem, mēs veidojām grupu, līdz ar to visiem studentiem bija jābūt apmierinātiem ar dziesmas izvēli. Skolas pārstāvji neatbalstīja nevienu dziesmu no mūsu iesniegtā saraksta. Viņi ieteica man dziedāt Annie Lennox dziesmu “Little bird”. Man ļoti iepatikās šī dziesma, un darbs pie tās varēja sākties.

Lielu pateicību man atkal jāizsaka mūsu pasniedzējiem, kuri mūs vienmēr atbalstīja šajā grūtajā eksāmenu laikā. Viņi vienmēr bija labā garastāvoklī un gatavi mūs uzmundrināt, tai pašā laikā noskaņojot mūs nopietnam darbam.

Maijs bija mans mīļākais mēnesis no visiem šeit pavadītajiem. Daudz tika izdarīts! Nevaru sagaidīt jūniju, tas solās būt ļoti daudzsološs :) …

Rasma

Dienasgrāmata, 2010. g. jūnijs

Sveiki visiem,

Nu, tas ir beidzies! Lai cik tas nebūtu skumīgi, es tomēr apzinos, ka esmu paveikusi lielu darbu. Es NEKAD vēl neesmu tik ļoti izbaudījusi mācības un mācību procesu. Es vienmēr centos būt uz visām nodarbībām, izņemot reizes, kad patiešām veselības stāvoklis to neļāva. Pat trakulīgas iepriekšējā vakara  ballītes neatturēja mani no mācībām. Es negribu aizvainot manus pasniedzējus Latvijā, bet šeit VISI pasniedzēji ir brīnišķīgi. Viņi visi ir tik iedvesmojoši un interesanti. Viņiem patiesi rūpēja katra studenta izaugsme. Tieši tas mani pārsteidza visvairāk. Viņi tevī prot saskatīt personību. Esmu viņiem ļoti pateicīga! Mācības šeit mani vēl vairāk iedvesmoja manam sapnim – atvērt pašai savu mūzikas skolu. Esmu nolikusi visus savus eksāmenus un pat esmu izraudzīta uzstāties komponistu šovā, kurā mani grupas biedri izpildīja manis sacerēto dziesmu. Vēl pirms gada es nekad nebūtu iedomājusies, ka varētu pati sacerēt dziesmu un to dzirdēt izpildām. Mēnesis pagāja ļoti ātri, un galvenās sarunu tēmas studentu vidū bija eksāmeni un izlaiduma koncerts.

Izlaiduma koncerts O2 arēnā bija kaut kas neaprakstāms. Līdz pat pēdējam mirklim man bija grūti izlemt, ko vilkt mugurā. Mana labākā draudzene no Tech Music Schools Soraya palīdzēja man ar skatuves tēlu. Viss sagatavošanās darbs uznācienam bija ilgs un saspringts. Un tas viss 4 minūtēm prožektoru gaismās!

Dienu pirms izlaiduma koncerta es saņēmu ziņas no skolas, ka esmu vinnējusi balvu. Tā iespaidā nevarēju gulēt visu nakti.  Mana balva ir Audio Performer pack sistēma no Peavey. Es vēl nekad neesmu bijusi starp labākajiem studentu vidū. Esmu ļoti laimīga, ka man bija iespēja sevi pierādīt. Paldies Ian Mackenzie, kurš mani izvēlējās kā uzvarētāju Tech Music Schools stipendiju konkursā Latvijā. Šodien esmu ne tikai TMS stipendijas ieguvēja un uzvarētāja, bet arī studente ar visaugstākajiem eksāmenu rezultātiem.

Tagad es gaidu savu diplomu un esmu gatava tuvoties savam sapnim!

Paldies Tech Music Schools un Paldies Dievam, kas mani sargāja visa šī mācību gada laikā.

Es novēlu visiem veiksmi! Tas ir tikai sākums lielām lietām.

Man jūs visu ļoti pietrūks.

Rasma

RASMAS FREIMANES IZLAIDUMA KONCERTS